Autors: Inga Gorbunova
Vēroju, domāju, jūtu un sapņoju. Rakstu. Un ticu, ka visu lietu kārtība ir nemainīga.Kam jānotiek, tas notiks tik un tā. Ja ne uzreiz, tad pēc brīža.
Kā laimes hormoni padzina tarakānus
Par ( ne) uzticēšanos. Jeb, ko darīt ar pulkvedi?
Kā nomirt ar smaidu
Kā tad beidzās stāsts par dzīvokli?
RNP -shēmotāji vai pofigisti? Kā pensionāre gandrīz bez dzīvokļa palika
Hipokrāts, mamma un Nekuriene. Ļoti privātas pārdomas par veselības aprūpi
Iepriekšējie ieraksti
