Kāpēc es nekad nebalsošu par “Saskaņu”. Privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

Herberts Upītis un Grieta Rode
Mani vecvecāki savā kāzu dienā.

 

Man  tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta formātā. Iespējami īsi un skaidri.

Neliela atkāpe. Es vēl nezinu, kuram politiskajam spēkam tiks mana balss. Sāku, kā parasti pēdējos gados – ar izslēgšanu. Bet  kaitinoši, ja kāds tevi uzskata par  aitu. Un visus mūs – par  reizi četros gados noderīgu ganāmpulku. Tu tur ej tai vienā dienā- viss tāds svarīgs, kā jau pienākas, kad dodies ietekmēt valsts virzību. Stāvi rindā, uzrādi pasi, velc krustiņus un svītriņas. Tad sēdi pie TV un zīlē kafijas biezumos – būs/ nebūs. Beigās ir tā, kā ir un  viena lieta nekad nemainās: sākas partiju tirgus. Pēc tam turpmākos četrus gadus tev jādzird: paši tādus ievēlējāt. Kaut patiesībā katrs no mums varbūt kādus divdesmit cilvēkus no tiem simts ( neatkarīgi no partejiskās piederības), gribētu laist pie valstisku procesu ietekmēšanas.

Smalkās komunikāciju teorijas to visu ganāmpulka štelli, protams, dēvē daiļākos vārdos. Bet nu ratā ar visām teorijām. Tāpat zināms, ka tās ne vienmēr darbojas.

Praksē svarīgas ir nianses. Cilvēki nav figūras ekseļa tabulā, tiem mēdz būt sava pārliecība, izpratne par vērtībām un pieredzē balstītas atziņas. Un cilvēki var arī domāt, izdomāt un pārdomāt. Kā nupat to pieredzējām.

Bet es nebalsotu par “Saskaņu” pat, ja tajā pēkšņi iestātos, piemēram Juris Rubenis, Vaira Vīķe Freiberga vai kāds mans tuvs draugs. Nav tāda cilvēka, kura dēļ es to darītu.

Un tam nav nekāda sakara ar nacionālo jautājumu. Nekad neesmu šķirojusi cilvēkus pēc tautības vai ādas krāsas. Un, cita starpā, viena mana vecmāmiņa bija krieviete, tā ka paši saprotiet – neesmu tīrasiņu un NA vēlētājam arī nekvalificējos.

Teorijas, kuras māca, ka jāpiesaista populāri, harizmātiski cilvēki, un tad ļaudis uzreiz laimē starojot skries mest urnās pareizās lapiņas…Nu,”Saskaņas” gadījumā tik vienkārši cauri tas tomēr neies. Kas jau nu balsoja, tie balsos, bet kas ne, tas arī ne. Ļoti vienkāršu  iemeslu dēļ un pat nestudējot programmu. Es to nedarīšu vispirms jau savas ģimenes piemiņas dēļ.

Manam opapam, Herbertam Ernestam Hugo Upītim bija piecpadsmit gadu, kad viņš skolnieku rotas sastāvā cīnījās pret Bermontu. Par Latviju.

Pēc kaujām  atgriezās Rīgas 1.ģimnāzijā, absolvēja to un iestājās karaskolā. Bija tāds asais zēns, jautrs pēc dabas, sabiedrības dvēsele. Dzīve tikai tā pa īstam sākās, kad viņu, jaunu, skaistu, spēcīgu vīrieti, divu mazu meitenīšu tēvu toreiz Litenē kopā ar citiem Latvijas armijas virsniekiem, iedzina lopu vagonā. Pat nepaspēja no sievas atvadīties. Rīgā viņa (ar bērniem pie rokas, baltās atlasa kurpītēs) bija skrējusi gar vagoniem, cerībā vismaz vēlreiz ieraudzīt. Viens zaldāts teicis, lai pazūd, ja vispār grib palikt dzīva un izaudzināt savus bērnus. Un vīru lai meklē citu, šito vairs neredzēs.

Viņai  paveicās, ieraudzīja. Pēc divdesmit gadiem, kad Noriļska beidzot bija gatava. Sākumā neesot pat pazinusi. Viņš vairs neatgriezās savā dzīvoklī, jo tur tagad dzīvoja padomju armijas virsnieks. Omīte bija laimīga, ka viņu ar meitenēm ielaida turpat pāri ielai divās istabiņās tādā koka namiņā un ļāva vismaz pāris mēbeles un kādus traukus paņemt līdzi.

Neilgi pēc tam, kad viņš atgriezās, piedzimu es. Savas meitas izaugam nebija redzējis, visu savu neizdzīvoto tēva mīlestību atdeva man. Mēs dzīvojām pie Brasas tilta un bieži gājām uz Brāļu kapiem. Es spēlējos ar lelli, viņš sēdēja uz sola un klusi dungoja kādas karavīru dziesmas. Vai vienkārši skatījās tālumā. Mani opaps sauca par Piekūnu. Dažreiz stāstīja smieklīgus stāstus par karavīru dzīvi. Par lēģeri gan nerunāja nekad. Kad mēs gājām uz Ķīšezeru vai Ogres upi peldēties, viņš nekad nenovilka kreklu un garās bikses. Jo viss ķermenis bija rētās.

Bet opapa vecāko brāli Jāni Upīti es nekad neesmu sastapusi. Neviens no ģimenes viņu nekad vairs neredzēja. Un mēs arī nezinām, kur viņš apglabāts. Visticamāk, kaut kur Piemaskavā, jo toreiz četrus ģenerālštāba virsniekus aizveda uz cietumu Maskavā. Vēlāk sievai kāds svešinieks uz ielas esot iespiedis rokās zīmīti “ Mūs ved uz nošaušanu. Mīlu.”. Vēl vēlāk kāds pastāstīja manai krustmātei, ka pirms visi esot nežēlīgi spīdzināti.

Tādas nianses izsķir visu.

Protams, protams, tas ir stāsts par vectēviem, ne par šodienu. Un skaidrs, ka arī “Saskaņā” ir cilvēki, kas vēl labu Latvijai un strādā tās labā. Es tikai gribēju pateikt, kāpēc tās teorijas nedarbojas.  Un man tas šķiet pašsaprotami.

Tikpat pašsaprotami, kā tas, kāpēc neeju likt ziedus 9.maijā, bet dedzu sveces Lāčplēša dienā.

 

 

Advertisements

24 thoughts on “Kāpēc es nekad nebalsošu par “Saskaņu”. Privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

  1. Paldies,ka tik skaisti un saprotami noformulējāt manas domas un pārliecību!Arī stāsts par to,kādēļ ne par Saskaņu,ļoti sasaucas ar manu omīti(3 reizes izsūtīto,kaut par šo 3. reizi pat daudzi nezin),vectēvu,kas lēģerī mira un mammu,kas izdzīvoja,bet viņas māsiņa mira…

    Publicējis 1 person

  2. Skaidra valoda un piekrītu visam, izņemot tikai to, ka par NA kvalificējās un var balsot tikai ,,tīrasiņu latvietis”. Iespējams tādu vairs nav, un dalījums asins piederība ir novecojis. Manuprāt svarīga ir nācijas kulturtelpa, valoda un piederība, un tai neapšaubāmi kvalificējās visi latvieši un pat tie kuri vēlas par latvieti kļūt.

    Like

    1. Kamēr NA pieslejas visādi DDD aktīvisti, tikmēr nebalsošu. Es arī esmu jauktenis. Vectēvs polis, māte krieviete.. Kāpēc man balsot par tādiem, kas manu māti grib padīt no valsts, kurā viņa visu mūžu strādājusi, un joprojām, būdama pensionāre, strādā? Un uz kurieni izdzīs mani? Uz Poliju vai uz Rjazaņu?

      Like

  3. Katram cilvēkam ir brīva izvēle par ko balsot un tas ir ok. Nekad neesmu balsojis par Saskaņu, bet savu izvēli vienmēr esmu centies balstīt PAR argumentos. Šis raksts ir pilnīgi par balsošanu PRET. Manuprāt, tas ir strupceļš – jā vairākums nobalso pret, tad saņemam valsti, kuras pastāvēšanas jēga ir pagātnes rēķinu kārtošana. Atriebsim vectētiņu uz mūsu bērnu rēķina, GLWT

    Like

      1. Paskaidrošu līdzībās – esmu pārliecināts, ka Monteki un Kapuleti dzimtām bija tikpat nopietni iemesli kã jūsējie. Lielākais risks, manuprāt, ar šo kastu sabiedrības principu “ar viņiem nekad, neatkarīgi no nekā”, ir demokrātijas sagraušana. Saeimas matemātika rāda, ka ir iespējams vairākums vai nu ar Saskaņu, vai visi pārējie pret Saskaņu. Līdz šim strādā otrais variants, kad Saskaņa ir pārija lomā, ar kuru neviens nerēķinās. Respektīvi, opozīcija “neeksistē”, bet pārējie var darīt jebkādas cūcības, jo cits vairākums nav iespējams. Skaidrs, ka atbildes gājienā Rīgas pašvaldībā notiek tas pats. A par vēsturi – vai mazums komunistu, kompartijas ideoloģisko sekretāru ieskaitot, savulaik sekmēja neatkarības atjaunošanu? Tāpēc nekad nesaku nekad 🙂

        Like

      2. Es, starp citu, nedomāju, ka Saskaņa nebūtu jāņem koalīcijā. To es neteicu, jo, manuprāt, saprātīgāk būtu ļaut viņiem strādāt produktīvi. Tādi visādi mamikini un ždanokas, tie gan jātur pa lielu gabalu. Tas, ko, manuprāt, nevajadzētu pieļaut, ka Saskaņa nosaka toni valstī. Tiešām kaut kādu otro Kirhenšteina valdību. Bet nu, es tāpat par viņiem nebalsošu un par NA arī ne :).

        Like

  4. Paldies, manas domas izteiktas vārdos… vēsture tik līdzīga…. Bet par aitām un ganāmpulku, kā naglai uz galvas. Es gan esmu kaķis, kuram tīks staigāt savus ceļus, bet vēlēt es iešu.. kaut vai tāpēc, lai Saskaņa nesaimniekotu Rīgas pilī un premjera krēslā….

    Like

  5. Paldies, Inga, par šo. Šādas pārdomas, atmiñas un sajūtas ir arī manā gimenē. Aiz neizsakāmas cieñas pret savu opīti un omīti,
    septiñu bērnu vecākiem, kuri mums , saviem bērniem- manai mammai un mums mazbērniem, ir iedevuši dzīves pamatus un mīlestību uz savu zemi, neskatotiess uz izsūtīšanā un lēgerī pavadītajiem gadiem un pārciestajiem zaudējumiem,
    mēs arī nekad nebalsosim par Saskañu.

    Like

  6. Man īsti nav saprotams, kāds sakars mūsdienu cilvēkiem ar tiem, kuri darīja tās briesmu lietas? Lielākie nodevēji, kuri ar pirkstu norādīja uz kaimiņu, bija tieši latvieši. Un, šo visu lielo mašinēriju izveidoja gruzīns ar ebreju. Krievu tautība arī cieta no gruzīņa. Kāds sakars krievam ar gruzīna un ebreja izdarīto?
    Un, jo ilgāk mūsu laika cilvēki nesīs savā sirdī naidu un atskatīsies pagātnē, jo ilgāk un grūtāk būs būvēt nākotni.

    Like

    1. Sigita, katrs izlasa to, ko vēlas. Kurā vietā šajā tekstā lasījāt par naidu pret krieviem? Manuprāt, esmu ļoti skaidri pateikusi, ka nešķiroju cilvēkus pēc tautības. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es savu balsi neatdodu arī NA. Šajā bloga ierakstā vienkārši pastāstu, kāpēc es nebalsošu par šo partiju. Un tam nav pilnīgi nekāda sakara ar krieviem. Jūs uzskatāt Saskaņu par krievu partiju? Vai, Jūsuprāt, partijas tiek vērtētas tikai pēc nacionālās piederības? Cita starpā, tur arī gana daudz latviešu. Arī Jums droši vien ir kādi politiski spēki, par kuriem nebalsojat. Un tam noteikti, ir savi iemesli. Manējie ir šādi.Vieni mūsdienu cilvēki iet godināt savus vectēvus pie Uzvaras pieminekļa un neuzskata, ka viņi darījuši briesmu lietas. Un visi jau, protams, arī nav. Vispārināt neko nedrīkst un nevajag. Un kāpēc mums būtu jāaizmirst savi vectēvi?

      Like

      1. Tās ir abdolūtas muļķības, ka NA šķiro pēc nacionālās piederības. Vēl vakar NA birojā runāju ar ukraini par kopēju pasākumu. Tāpat zinu, ka sadarbība ir gan ar krieviem, poļiem un citu tautību pārstāvjiem. NA ir pret tādiem cilvēkiem, neatkarīgi no tautības, kas uzskata, ka Latvijas valsts ir pārpratums!

        Like

  7. Nesen padomāju, nez, ja Saskaņā būtu Juris Rubenis? Labi, ka nav, man nav jālauza galva:) Bet par dzimtas stāstiem…. Tēvs leģionārs, vecvectēvu nošāva Rumbulā, vectēvs karoja PA. Ne dzimta, bet kārtainā torte. Domāju, ka man ir paveicies, jo vismaz puslīdz izprotu visas puses. Bet vēlēšanās jāskatās ” no iekšām”, arī ar izslēgšanas metodi. Bet Saskaņa kaut kā nav manā pārdomu listē:)

    Like

  8. Profesionāls, skaists, dziļi traģiski-romantisks stāsts-raksts par notikumiem, kas skāruši gandrīz vai ikvienu Latvijas ģimeni…
    Mulsina tikai viens… kāda loģiskās ķēdītes posma iztrūkums…
    Kāds praktisks, juridisks vai pat mentāls sakars ir pieminētai partijai (pilnīgi oficiāli un pilntiesīgi pastāvošai mūsdienu brīvajā un tieskā valstī) ar Lielās Padomijas izdarību un K.Ulmaņa neizdarību radītām briesmām?
    Līdz ar to – izskatās pēc spēkulēšanas ar ģimenes trağisko vēsturi pirmsvēlešanu informatīvajā tirgū…
    Diemžēl, lētu spekulēšanu…
    Beigu beigās, vai tad “Saskaņa” Ãbreni iztirgoja? ….
    Padomājiet par to arī…

    Publicējis 1 person

    1. Katrs jau izlasa to, ko vēlas. Man, ziniet, nav vajadzības spekulēt, jo es politikā iesaistīties negrasos. Esmu vienkārši balstiesīga pilsone, kurai ir visas tiesības izteikt savu viedokli. Šīs konkrētās pārdomas izraisīja gadījums ar Pēteri Sproģi. Jo ziniet, es nez kāpēc šo mentālo saikni tomēr jūtu un domāju, ka neesmu šajā valstī viena tāda. Tā nu es paskaidroju tikai vienu iemeslu, kāpēc mani šis politiskais spēks nav uzrunājis un neuzrunās. Pagaidām mēs vēl vēl dzīvojam brīvā valstī un kāpēc, jūsuprāt, man būtu par to jāklusē tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas? Kad es augu, neviens man par šīm lietām nestāstīja. Uzzināju tikai pēc neatkarības atjaunošanas. Ģimene baidījās, ka es negribēdama varētu radīt nepatikšanas tēvam – viņš bija milicijas apakšpulkvedis. Es to visu pamazām šķetinu, sagadījies, ka tieši nesen atradu ļoti daudz senu vēstuļu un dokumentu. Tā ir viela ļoti nopietnām pārdomām. Un tas, kas Jums šķiet lēts, man ir ļoti nozīmīgs. Nu, kaut kā tā. Es minēju tikai šo ģimenes stāstu, sakot pirmkārt. Taču ir arī otrkārt, treškārt un ceturtkārt, taču tas jau malts neskaitāmas reizes. Kāpēc atkārtoties? Vēl es, ja pamaniījāt, minēju, ka vēl neesmu izdarījusi izvēli. Tad kur tur spekulācija? Vai aicināju par kādu balsot? Vai teicu – nebalsojiet par Saskaņu?

      Like

  9. Raksta autore raksta: “Es nekad nebalsošu par Saskaņu”. Pareizi, kādēļ balsot par politisku spēku, kurš neko labu nav darījis Latvijas labā. Vai viņu vēlēšanās valstī izveidot otru valsts valodu, vai cīnīties, lai valstī visi bērni nemācītos latviešu valodā praktiski nav rīcība pret valsts neatkarību?
    Par balss nodošanu NA. Divu ministru (Kultūras un Tieslietu) darbība pašreizējā valdībā, izsauc diametriāli pretējas noslieces. Ja Kultūras ministre dara daudz, lai nozare attīstītos un plauktu, tad Tieslietas ir nolaistas “līdz kliņķim”. Un NA neko nedara, lai stāvokli labotu.

    Like

  10. Inga, bet Jūs tā arī neatbildējār, kāds Jūsu stāstam sakars ar Saskaņu. Tātad tautība tā nav, to uzrakstījāt. Kas tad?
    Un nē, par Saskaņu nebalsoju un nebalsošu, jo man šķērmi paliek pat iedomājoties, ka valsti vadīs cilvēki, kas neciena latviešu valodu, kultūru un vēl arī nemāk saimniekot.

    Like

    1. Liene,Jūs taču pati tikko atbildējāt:). Es vēl varētu piebilst, ka nevēlos, lai sliktu vēstures zināšanu un naivuma dēļ mēs vēlreiz nonākam tur, kur jau bijām. Man šķita, to var saprast bez konkrētu lietu minēšanas. Un tā jau nav nekāda murgošana vai tamlīdzīgi. Kopš Krimas un Ukrainas notikumiem es ne par ko vairs nebrīnītos. Tā ka stāstam sakars ir visai tiešs. Man nav pārliecības, ka šī partija šajos jautājumos domā līdzīgi, kā mēs. Un tas ir noteicošais. Kaut gan es nepiekrītu, ka Saskaņu nevajadzētu iekļaut koalīcijā. Lai strādā cilvēki un pierāda, ka var kaut ko izdarīt. Bet ne kā dominējošais spēks.

      Like

  11. Atpakaļ ziņojums: Ierakstu izlase #54 – Stacija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s